Vēstule Ogres novada domes deputātiem par lēmumprojektu saistībā ar siltumizolācijas materiālu “ISOVER” rūpnīcas būvniecības ieceri

Palielināt attēlu

Kā Ogres iedzīvotāji, kuriem rūp tas, lai mūsu pilsētā visi ar vidi saistīti lēmumi tiktu pieņemti pārdomāti un argumentēti, vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz atsevišķiem, mūsuprāt, būtiskiem apsvērumiem, ko lūdzam ņemt vērā, pieņemot lēmumu saistībā ar “ISOVER” rūpnīcas būvniecības ieceres sabiedrisko apspriešanu

Pirmkārt, esam pārsteigti, ka daļa domnieku nevēlas, lai domes lēmumā par būvniecības ieceri tiktu iekļauta domes nostāja šajā jautājumā, proti, vai tā šo ieceri atbalsta vai neatbalsta. Tā kā sabiedriskās apspriešanas mērķis ir darīt Ikšķilei zināmu, vai Ogre piekrīt vai nepiekrīt rūpnīcas būvniecībai, uzskatām to par pašsaprotamu un loģisku, ka Ogres novada domei šī nostāja ir skaidri un nepārprotami jāformulē savā lēmumā. Ja dome lēmumā savu nostāju neminēs, tas būs uzskatāms par klaju norobežošanos no saviem iedzīvotājiem un nevēlēšanos uzņemties atbildību par saviem lēmumiem un to sekām.

Šajā sakarā uzskatām par nepieciešamu komentēt domes priekšsēdētāja E. Bartkeviča plašsaziņas līdzekļos teikto, ka „Likums paredz apstiprināt sabiedriskās apspriešanas rezultātus, šis nav lēmums par vai pret rūpnīcas celtniecību”. Vēlamies uzsvērt, ka MK noteikumos Nr. 331 „Paredzētās būves publiskās apspriešanas kārtība” NAV teikts, ka domei ir jāpieņem lēmums par sabiedriskās apspriešanas rezultātu apstiprināšanu. Saskaņā ar šiem noteikumiem, tai ir jāpieņem „lēmums, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti”. Tiesa, noteikumos netiek definēts, kam tieši ir jābūt šajā lēmumā, taču, ja ņem vērā, ka sabiedriskās apspriešanas mērķis ir formulēt pašvaldības iedzīvotāju viedokli, tad ir vairāk nekā skaidrs, ka ir jāpieņem lēmums par to, vai atbalstīt būvniecības ieceri. Ar apspriešanas rezultātu vai gala ziņojuma apstiprināšanu vien nepietiek.

21. februāra Tautsaimniecības komitejas sēdē domes priekšsēdētājs uzsvēris, ka „apstiprinot ziņojumu, dome pauž arī savu attieksmi”. Ja tas tā patiešām ir, tad jautājums – kādu attieksmi dome īsti pauž, jo, no vienas puses, ziņojumā minēts, ka 1171 no 1218 sabiedriskās apspriešanas dalībniekiem ir bijuši „pret” ieceri, bet no otras puses, ziņojuma beigās ir teikts, ka ir „pieļaujama ražotnes izbūve Ikšķiles novada teritorijā”. Šī iemesla dēļ būtu ļoti svarīgi definēt domes nostāju pašā lēmumā

Par termina „vairākums” jēdzienu. 1171 pret 47 neapšaubāmi apspriešanas kontekstā IR definējams kā iedzīvotāju vairākums, jo ir jāvērtē tikai un vienīgi tā proporcija, ko veido „par” un „pret” balsis sabiedriskās apspriešanas ietvaros, neatkarīgi no tā, cik iedzīvotāju ir Ogrē kopumā. Par to, ka apspriešanā ir piedalījusies tikai neliela daļa Ogres iedzīvotāju, atbildība pirmām kārtām ir jāuzņemas pašai pašvaldībai. Ir jāapzinās, ka tik liela projekta gadījumā, kāda ir rūpnīcas celtniecība, ar paziņojuma publicēšanu vien ir par maz, ir nepieciešams izvēlēties efektīvākas informēšanas metodes, kā, piemēram, Somijā, kur katram iedzīvotājam tiek nosūtīta vēstule ar aicinājumu piedalīties apspriešanā. Tikai tad iedzīvotājiem varētu pārmest nepiedalīšanos. Vides aizsardzības likuma 12.pants paredz savlaicīgu un efektīvu sabiedrības informēšanu un līdzdalību – šis ir spilgts gadījums, kad šī informēšana nav bijusi efektīva.

Ņemot vērā augstāk minēto, aicinām Jūs atbalstīt lēmuma papildināšanu ar punktu par to, ka Ogres novada dome neatbalsta rūpnīcas būvniecību pie pilsētas robežas. Vēlamies pateikties deputātiem I. Vecziediņai, G. Gutpelcam, J. Tukišam, P.Dimantam, L.Sokolovai un L.Tribockim par pausto atbalstu ogrēniešu viedoklim, 31.janvāra domes sēdē balsojot par šāda punkta iekļaušanu. Tādējādi Jūs parādāt, ka spējat aizstāvēt savu pārliecību un pārstāvēt iedzīvotāju pausto viedokli.

Domes priekšsēdētājs E.Bartkevičs 21.02. sēdē sacījis, ka, pēc ministrijas juridiskās nodaļas darbinieku skaidrojuma, ja dome lemtu, ka tā šo ieceri neatbalsta, tādam atteikumam būtu jābūt tiesiski pamatotam. Šo apgalvojumu ir pamats apšaubīt, jo tas ir pretrunā ar sabiedriskās apspriešanas būtību – paust viedokli. Bet, ja mēs vēlētos atrast tiesisku pamatojumu, tas būtu meklējams Vides aizsardzības likumā. Tajā ir definēti 4 vides aizsardzības principi, kuri jāievēro, veidojot vides politiku valstī un pieņemot lēmumus, kas var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, un viens no tiem ir „piesardzības princips”, kurš nosaka, ka „ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kurš var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēku veselības aizsardzību”.

Rūpnīcas kontekstā šis piesardzības princips ir ļoti būtisks, jo domes rīcībā nav datu par esošo gaisa piesārņojuma līmeni rūpnīcai tuvējās apdzīvotajās vietās, īpaši Jaunogres teritorijā starp dzelzceļu un Rīgas - Daugavpils šoseju, kas jau tā ir paaugstināta piesārņojuma zona. Pirms atbalstīt ieceri, kas radīs papildus gaisa piesārņojumu (jebkuras ražotnes, arī tās, kas atbilst ES standartiem, rada gaisa piesārņojumu), būtu obligāti nepieciešams šādus datus iegūt. Tas ir ticis minēts kā arguments arī sabiedriskās apspriešanas anketās. Tāpat nav ticis veikts pētījums par to, kā paredzamā būvniecība varētu ietekmēt 1) nekustamā īpašuma vērtību; 2) transporta kustību.

Domei ir jāsniedz atbildes uz galvenajiem sabiedriskās apspriešanas gaitā saņemtajiem iedzīvotāju iebildumiem. Ja laikā, kamēr atbilžu nav, tiek pieņemts lēmums par atbalstu šādai iecerei, tad var uzskatīt, ka šie iebildumi ir tikuši ignorēti. Tas savukārt ir pretrunā ar ANO Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kurai ir pievienojusies arī Latvija. Konvencijā teikts, ka konvencijas dalībvalstis „atzīst, ka vides aizsardzības jomā plašākas iespējas iegūt informāciju un sabiedrības dalība lēmumu pieņemšanā uzlabo lēmumu kvalitāti un sekmē to ieviešanu, veido sabiedrības izpratni par vides jautājumiem, dod iespēju sabiedrībai izteikt savas bažas un ļauj valsts iestādēm šādām bažām pievērst atbilstošu uzmanību”. Ja šīs bažas netiek ņemtas vērā un atbilstoši izvērtētas, pieņemot lēmumus, tas nozīmē, ka sabiedrības viedoklis nav uzklausīts.

Ar cieņu (zemāk parakstījušies),

Kuršinsku ģim.
K. Jasinkevics
Znotiņu ģim.